Rēķinu apmaksa telefonā kļūst par ikdienu — kā mainās Latvijas maksāšanas paradumi?
Vēl pirms dažiem gadiem rēķinu apmaksa nozīmēja piesēšanu pie datora. Šodien tā aizvien biežāk notiek autobusā, rindā pie kases vai starp diviem darba zvaniem — telefonā, dažu sekunžu laikā.
Latvijas Bankas „Maksājumu radars” ir pusgada pārskats par to, kā Latvijas iedzīvotāji izmanto naudu; tā centrālais mērījums ir bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība. Jaunākie dati rāda, ka pārmaiņas notiek nevis lēni, bet ļoti strauji — un ne tur, kur to varētu gaidīt.
Telefons ieņem kartes vietu
Visstraujākās pārmaiņas notiek nevis starp skaidru un bezskaidru naudu, bet starp karti un telefonu.
Saskaņā ar 2026. gada pavasara „Maksājumu radaru” norēķinus ar viedtālruni ikdienā izmantoja 32 % iedzīvotāju, lai gan vēl 2025. gada augustā tie bija 21 %. Tajā pašā laikā norēķini ar bezkontakta karti saruka no 58 % uz 55 %.
Citiem vārdiem: pusgada laikā katrs devītais iedzīvotājs pārgāja no kartes uz telefonu. Cilvēku skaits, kas maksā bez skaidras naudas, nav strauji audzis — mainījusies ir ierīce viņu rokā.
Latvijas Banka norāda, ka viedtālrunis kā norēķinu veids ir ievērojami populārāks jaunākajā sabiedrības daļā: vecuma grupā līdz 34 gadiem to izmanto respondentu vairākums. Tā ir grupa, kurai mājokļa rēķini bieži ir pirmie patstāvīgie rēķini dzīvē — un kura datoru rēķinu apmaksai vienkārši neatver.
Bezskaidrā nauda sasniegusi rekordu — bet līnija nav taisna
2026. gada februārī bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība Latvijā bija 79 % pret 21 %. Tas ir vēsturiski augstākais bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars.
Taču ceļš uz turieni nav bijis vienmērīgs. Iepriekšējie „Maksājumu radara” mērījumi rāda šādu ainu:
2023. gada augusts — 73 % pret 27 %
2024. gada augusts — 77 % pret 23 %
2025. gada februāris — 78 % pret 22 %
2025. gada augusts — 74 % pret 26 %
2026. gada februāris — 79 % pret 21 %
Pievērsiet uzmanību 2025. gada rudenim: skaidrā nauda tolaik atguva pozīcijas un gandrīz atgriezās 2023. gada līmenī. Rādītājs svārstās, un vasaras mērījumi mēdz būt zemāki nekā ziemas.
Tas ir svarīgs konteksts. Skaidrā nauda Latvijā nepazūd — tā vienkārši aizvien retāk tiek lietota tur, kur ērtāka ir alternatīva. Rēķinu apmaksa ir tieši tāda joma: šeit skaidra nauda nozīmē braucienu, rindu un komisijas maksu, tāpēc no tās atsakās pirmās.
Kāpēc tieši tagad: zibmaksājumi
Zibmaksājumi ļauj pārskaitīt naudu no konta vienā bankā uz kontu citā bankā dažu sekunžu laikā — jebkurā diennakts laikā un arī brīvdienās. Latvijas Bankas dati par Elektroniskās klīringa sistēmas darbību rāda, cik ātri tie kļuva par normu: 2022. gadā tika veikti 37,3 miljoni zibmaksājumu 16,6 miljardu eiro vērtībā, bet 2023. gadā jau 52,9 miljoni zibmaksājumu 22,4 miljardu eiro vērtībā. Zibmaksājumu īpatsvars starp Latvijas kredītiestādēm pieauga līdz aptuveni 45 %.
2024. gada 5. aprīlī zibmaksājumu infrastruktūrai ar izejošajiem maksājumiem pievienojās arī Valsts kase. Praksē tas nozīmē, ka nodokļu atmaksas, pabalsti un citi valsts maksājumi iedzīvotājiem pienāk dažu sekunžu laikā.
Latvijas Banka uztur arī Zibsaišu reģistru, kas ļauj veikt maksājumu, norādot tikai saņēmēja mobilā tālruņa numuru — bez nepieciešamības zināt konta numuru.
Tieši šis ir iemesls, kāpēc maksāšana telefonā kļuva ērta. Ja nauda pienāk sekundēs un konta numurs vairs nav jāpārraksta, ekrāna izmērs pārstāj būt šķērslis.
Drošība mainās līdzi
Jo vairāk maksājumu notiek ātri un mobili, jo lielāka nozīme ir pārbaudēm, kas notiek automātiski.
Kā „Maksājumu radarā” skaidro Latvijas Bankas maksājumu eksperte Edīte Grīnvalde, 2025. gada 5. oktobrī visā Eiropā stājās spēkā prasība pirms maksājuma uzsākšanas pārbaudīt saņēmēja datu un konta numura savstarpējo atbilstību.
Praksē tas nozīmē, ka, ievadot maksājumu, sistēma salīdzina norādīto saņēmēja nosaukumu ar konta faktisko īpašnieku un brīdina, ja tie nesakrīt. Šī pārbaude aizsargā divos gadījumos: kad cilvēks vienkārši kļūdījies, ievadot datus, un kad rēķina rekvizīti ir mainīti apzināti, novirzot maksājumu uz krāpnieka kontu.
Ja redzat šādu brīdinājumu, maksājumu neapstipriniet, pirms neesat pārliecinājušies par rekvizītiem pie paša pakalpojuma sniedzēja.
Ko tas maina rēķinu apmaksā
Veikala maksājums un rēķina apmaksa telefonā izskatās līdzīgi. Pēc būtības – tie atšķiras.
Veikalā pietiek pieskarties ar telefonu terminālim. Rēķina apmaksai ir vajadzīgi dati: saņēmējs, konta numurs, klienta numurs, summa un termiņš. Tieši šeit mobilā ierīce vēsturiski bija neērta — neviens negrib mazā ekrānā ar īkšķi pārrakstīt divdesmit zīmju IBAN.
Tāpēc rēķinu jomā izšķirošais nav maksāšanas ātrums, bet tas, vai dati nonāk maksājumā paši. Kad rēķina informācija atjaunojas automātiski vai to var ieskenēt, pazūd gan pārrakstīšanās risks, gan galvenais iemesls atlikt apmaksu uz vakaru pie datora — un vakars, kā zināms, mēdz nepienākt.
Un ja telefons nestrādā?
Jo vairāk paļaujamies uz digitāliem risinājumiem, jo lielāka kļūst atkarība no sakariem un elektrības. Latvijas Banka šo risku vērtē atsevišķi.
Pēc Latvijas Bankas iniciatīvas ir izveidots risinājums, kas ļauj norēķināties ar maksājumu karti noteiktās tirdzniecības vietās, degvielas uzpildes stacijās un aptiekās arī tad, kad sakari nav pieejami. 2026. gada februārī par šo iespēju bija informēti 29 % iedzīvotāju, bet 2025. gada augustā — 23 %.
Latvijas Banka ir noteikusi arī tā dēvētos kritiskos finanšu pakalpojumus. To vidū ir maksājumi internetbankā un mobilajā lietotnē, kas krīzes situācijā jānodrošina vismaz 70 % apmērā no ierastā pakalpojuma darba laika, kā arī skaidrās naudas izņemšana no 99 bankomātiem, kuri noteikti par kritiskajiem un kuros skaidro naudu papildinās prioritāri.
Praktiskais secinājums iedzīvotājam ir vienkāršs: telefons ikdienā ir ērtākais maksāšanas veids, bet neliela skaidras naudas rezerve mājās joprojām ir saprātīga piesardzība.
Kas gaidāms tālāk
Nākamā lielā tēma ir digitālais eiro. Latvijas Banka uzsver, ka darbs pie šā projekta turpinās, taču cilvēku digitālajos maciņos digitālais eiro tuvāko gadu laikā vēl nenonāks.
Sabiedrības viedoklis par to kļūst noteiktāks. 2026. gada februārī 29 % aptaujāto prognozēja, ka lietotu digitālo eiro, ja tāds tiktu ieviests — 2025. gada augustā tā domāja 20 %. Vienlaikus no 45 % līdz 50 % audzis to skaits, kuri to lietot neplāno, bet to cilvēku īpatsvars, kuriem bija grūti atbildēt, sarucis no 35 % līdz 21 %.
Tas nozīmē, ka cilvēki vairs nav vienaldzīgi — viņi vienkārši ir sadalījušies divās lietotšju grupās.
Kopsavilkums
- Bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars Latvijā 2026. gada februārī bija 79 % — vēsturiski augstākais, taču rādītājs svārstās, un skaidrā nauda nepazūd.
- Galvenās pārmaiņas notiek starp ierīcēm: norēķini ar viedtālruni pusgadā auguši no 21 % līdz 32 %, bet ar bezkontakta karti saruka no 58 % līdz 55 %.
- Vecuma grupā līdz 34 gadiem telefonu norēķiniem izmanto respondentu vairākums.
- Zibmaksājumi padarīja mobilos maksājumus tūlītējus, bet obligātā saņēmēja datu pārbaude no 2025. gada oktobra — drošākus.
- Rēķinu apmaksā izšķirošais ir nevis maksāšanas ātrums, bet tas, vai rēķina dati nonāk maksājumā bez manuālas pārrakstīšanas.
„Mani Rēķini” ir veidota tieši šim paradumam. Rēķina dati atjaunojas automātiski, rēķinu var apmaksāt, vienkārši to ieskenējot, un visu izveidoto maksājumu grozu var nokārtot vienā reizē — telefonā, bez ikmēneša maksas.
Raksts ir informatīvs un sagatavots, izmantojot publiski pieejamos Latvijas Bankas datus. Statistikas rādītāji tiek aktualizēti reizi pusgadā.