Droša rēķinu apmaksa internetā: 5 lietas, ko pārbaudīt pirms maksājuma

Latvijas Bankas apkopotā statistika par 2025. gadu rāda, ka Latvijā veikti 35,7 tūkstoši krāpniecisku maksājumu 10,7 miljonu eiro apjomā. Salīdzinājumā ar 2024. gadu šādu maksājumu skaits pieauga par 11 %, lai gan kopējā izkrāptā summa samazinājās par 10 %.

Taču vissvarīgākais ir cits skaitlis. No elektroniski uzsāktajiem krāpnieciskajiem kredīta pārvedumiem 94 % bija veikti ar drošu lietotāja autentifikāciju, un tie veidoja 99 % no kopējās izkrāptās summas. Citiem vārdiem: tehnoloģija nostrādāja, kā paredzēts — cilvēks pats ievadīja PIN kodu un apstiprināja maksājumu, jo bija pārliecināts, ka maksā par īstu rēķinu.

Tas nozīmē, ka drošība nesākas ar paroli. Tā sākas ar dažām pārbaudēm, ko izdarīt pirms nospiest „Apstiprināt”.

1. Pārbaudi, no kā rēķins tiešām atnācis
2. Pārbaudi maksājuma rekvizītus
3. Pārbaudi vietni, kurā maksā
4. Pārbaudi, ko tieši apstiprini
5. Pārbaudi, vai tevi nesteidzina
Ja maksājums tomēr ir veikts

1. Pārbaudi, no kā rēķins tiešām atnācis

Viltus rēķins e-pastā vai SMS ir viena no izplatītākajām shēmām. CERT.LV [cert.lv] iesaka pirms jebkādu datu ievadīšanas pārbaudīt divas lietas: sūtītāja adresi jeb „From” lauku un e-pastā iekļauto saiti. Saiti var pārbaudīt, neatverot to — uzbraucot tai ar peli, pārlūka apakšējā kreisajā stūrī parādās domēna vārds, uz kuru saite patiesībā ved.

Krāpnieki bieži izmanto domēnu, kas no īstā atšķiras ar vienu burtu. CERT.LV [cert.lv] min piemēru, kur laumina.lv [laumina.lv] vietā tiek lietots laurnina.lv [laurnina.lv] — pārskatoties, atšķirību gandrīz nav iespējams pamanīt.

Praktiskais noteikums: rēķinu neatver caur saiti e-pastā. Atver pakalpojuma sniedzēja pašapkalpošanās portālu vai savu rēķinu lietotni patstāvīgi un pārbaudi, vai tāds rēķins tur vispār eksistē. Ja rēķina nav — tas nav tavs rēķins.

2. Pārbaudi maksājuma rekvizītus — īpaši, ja tie „ir mainījušies”

CERT.LV [cert.lv] apraksta shēmu, kurā krāpnieki uzdodas par sadarbības partneri un lūdz steidzami apmaksāt nokavētu rēķinu, draudot pārtraukt pakalpojumu. Otrs variants ir paziņojums, ka mainījušies maksājuma rekvizīti.
Šādos gadījumos CERT.LV [cert.lv] ieteikums ir viennozīmīgs: pirms maksājuma veikšanas sazinieties ar pakalpojuma sniedzēju, izmantojot citu, jau pārbaudītu saziņas kanālu. Tālruņa numuru ņem no līguma vai oficiālās tīmekļa vietnes, nevis no saņemtā e-pasta.

Pirms maksājuma salīdzini ar iepriekšējo rēķinu:

• saņēmēja nosaukumu,
• konta numuru (IBAN),
• klienta vai līguma numuru,
• summu un apmaksas termiņu.

Ja mainījies IBAN, tā ir nopietnākā brīdinājuma zīme. Pakalpojumu sniedzēji kontus maina reti, un nekad — ar steidzamu e-pastu.

3. Pārbaudi vietni, kurā maksā

Naudas skola, Latvijas Bankas finanšu pratības platforma, norāda, ka drošas vietnes lapā ir atrodams uzņēmuma nosaukums, reģistrācijas numurs, adrese, tālrunis un e-pasts. Ja šīs informācijas nav, maksājumu labāk neveikt.

CERT.LV [cert.lv] papildus iesaka pievērst uzmanību sadaļām „Par mums”, „Noteikumi un nosacījumi”, „Privātuma politika” un „Atgriešanas nosacījumi”. Krāpnieki tās mēdz izveidot steigā, un tekstā paliek daudz kļūdu un nesakritību.

Ja maksājumus internetā veic bieži, CERT.LV [cert.lv] iesaka izmantot atsevišķu karti — dažas bankas piedāvā virtuālās kartes, ko var ātri un bez maksas nomainīt. Tādā gadījumā kartes datu noplūde neapdraud visu tavu kontu.

Ja runa ir par maksājumu pakalpojumu sniedzēju, var pārbaudīt, vai tas ir licencēts. Licencēto un reģistrēto tirgus dalībnieku sarakstus uztur Latvijas Banka.

4. Pārbaudi, ko tieši apstiprini ar Smart-ID vai eParakstu

Autorizācijas logs parāda kontroles kodu, summu un saņēmēju. To ir vērts izlasīt, nevis mehāniski ievadīt PIN.
Naudas skola formulē divus stingrus principus:

• Nekad neapstiprini darījumu, kuru neesi pats uzsācis, ar Smart-ID PIN 1 vai PIN 2 kodu.
• Neļauj nevienai citai personai attālināti pieslēgties tavam datoram vai viedierīcei.

Tāpat Naudas skola iesaka nelietot internetbanku svešās ierīcēs un publiskās vietās, jo tajās var būt uzstādīta programma, kas fiksē ievadītos datus.

Tieši šis solis ir vieta, kur iepriekš minētie 94 % gadījumu aiziet greizi. Autentifikācija ir droša — bet tikai tad, ja saproti, ko ar to apstiprini.

5. Pārbaudi, vai tevi nesteidzina

Kampaņas neuzkeries.lv [neuzkeries.lv] materiālos aprakstīts, ka krāpnieki uzdodas par bankas, Valsts policijas vai telekomunikāciju operatora pārstāvjiem, rada spriedzi un steidzina, apgalvojot, ka nauda ir apdraudēta vai uz personas vārda paņemts kredīts. Atsevišķos gadījumos upurim tiek pateikts, ka par notiekošo nekādā gadījumā nedrīkst stāstīt bankai, jo tas traucēšot izmeklēšanai.

Tas ir pats skaidrākais krāpšanas signāls. Neviena banka un neviena valsts iestāde neprasa slēpt informāciju no bankas.

Rīcības noteikums: pārtrauc sarunu un pats piezvani savai bankai uz oficiālo numuru, kas norādīts bankas mājaslapā vai uz kartes aizmugures. Arī rēķinu apmaksā steidzamība ir brīdinājums — īsts pakalpojuma sniedzējs nekad neprasa samaksāt dažu minūšu laikā caur ziņā atsūtītu saiti.

6.Ja maksājums tomēr ir veikts

Rīkojies šādā secībā:
1. Nekavējoties sazinies ar savu banku pa oficiālo tālruņa numuru. CERT.LV [cert.lv] uzsver — ja dati krāpnieciskā vietnē jau ir ievadīti, banka jāinformē nekavējoties. Ātrums šeit ir izšķirošs, jo maksājumu vēl var būt iespējams apturēt.
2. Bloķē karti un nomaini internetbankas un e-pasta paroles.
3. Ziņo Valsts policijai.
4. Ziņo CERT.LV [cert.lv] par krāpniecisko vietni vai ziņu, lai to varētu bloķēt citiem lietotājiem.

Kāpēc svarīgi ziņot uzreiz? Kā skaidrots LV portāla apkopojumā par klienta un bankas atbildību, bankai ir pamats atlīdzināt zaudējumus, ja maksājums bijis neautorizēts, tas ir, veikts bez stingrās autentifikācijas. Turpretī, ja klients savus piekļuves datus nodevis trešajām personām vai maksājumu autorizējis pats, bankai zaudētie līdzekļi nav jāatlīdzina. Regulējums šos gadījumus skaidri nenodala, tāpēc katra situācija tiek vērtēta atsevišķi — un jo agrāk banka par to zina, jo labāk.

Latvijas Banka ir izstrādājusi vadlīnijas maksājumu pakalpojumu sniedzējiem par finanšu krāpšanas riska pārvaldību, kas cita starpā aptver sūdzību izskatīšanu, maksājumu apturēšanu un rupjas neuzmanības izvērtēšanu.

Kopsavilkums: piecas pārbaudes 30 sekundēs

1. Vai rēķins tiešām ir no mana pakalpojuma sniedzēja — pārbaudīts, neizmantojot saiti ziņā?
2. Vai IBAN, saņēmējs un klienta numurs sakrīt ar iepriekšējo rēķinu?
3. Vai vietnē ir uzņēmuma rekvizīti un pareizs domēns?
4. Vai autorizācijas logā redzamā summa un saņēmējs atbilst tam, ko gribu samaksāt?
5. Vai kāds mani nesteidzina vai nebiedē?

Ja uz kādu no jautājumiem atbilde ir „nezinu” — maksājums var pagaidīt. Rēķina apmaksas termiņš gandrīz nekad nav tik steidzams, cik krāpnieks apgalvo.

Ar „Mani Rēķini” divas no šīm pārbaudēm notiek automātiski. Rēķina dati tiek atjaunināti automātiski, tāpēc rekvizīti nav jāievada ar roku un nav iespējams pārrakstīties IBAN numurā. Rēķinu var apmaksāt, vienkārši to ieskenējot, bet atgādinājumi par tuvojošos termiņu nozīmē, ka „steidzams nesamaksāts rēķins” tavā e-pastā vairs nevar tevi pārsteigt — jo par saviem rēķiniem jau zini pats.
Raksts ir informatīvs. Konkrētā situācijā vienmēr sekojiet savas bankas norādījumiem.