Cik svarīgi un kāpēc ir veikt izdevumu uzskaiti

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes 2025. gada Mājsaimniecību budžeta apsekojumu patēriņa izdevumi vidēji uz vienu personu bija 619 eiro mēnesī. Salīdzinājumā ar 2019. gadu tie pieauguši par 196 eiro jeb 46 %. Taču salīdzināmajās cenās — tas ir, atskaitot cenu kāpumu — pieaugums bijis vien aptuveni 7 %.

Nozīme ir vienkārša: mēs maksājam gandrīz pusotru reizi vairāk par gandrīz to pašu. Neviens nepieņēma lēmumu tērēt vairāk. Tas notika pats.

Tieši šādas pārmaiņas — lēnas, pakāpeniskas un bez neviena atsevišķa brīža, kad tās pamanīt — ir galvenais iemesls, kāpēc izdevumu uzskaite vispār ir vajadzīga.

Kur aiziet nauda Latvijā

CSP Mājsaimniecību budžeta apsekojums Latvijā notiek reizi piecos gados, un 2025. gadā tajā piedalījās 2063 mājsaimniecības. Izdevumu struktūra bija šāda:

• pārtika un bezalkoholiskie dzērieni — 24,4 % jeb 151 eiro mēnesī uz personu
• mājoklis, tostarp komunālie maksājumi — 16,2 % jeb 100 eiro
• transports — 11,9 % jeb 74 eiro
• atpūta, sports un kultūra — 8,2 % jeb 51 eiro

Mājokļa izdevumu īpatsvars sešu gadu laikā audzis par 1,6 procentpunktiem, bet naudas izteiksmē — par 39 eiro uz katru mājsaimniecības locekli mēnesī. Salīdzinājumam: 2019. gadā mājoklim un transportam aizgāja vienāda daļa — katram 14,6 %. Šodien mājoklis transportu ir apsteidzis krietni.

Vienlaikus vidējais rādītājs slēpj ļoti atšķirīgas situācijas. Rīgā izdevumi bija vidēji 781 eiro uz personu mēnesī, pilsētās kopumā 657 eiro, laukos 524 eiro. Reģionos starpība ir vēl krasāka: Rīgas reģionā 750 eiro, bet Latgalē 446 eiro.
Un tieši šeit slēpjas pirmais arguments par labu personīgai uzskaitei. Statistika parāda, kā dzīvo Latvija kopumā. Tā nepasaka neko par to, kur nauda aiziet jūsu mājsaimniecībā — un starpība starp Rīgu un Latgali jau ir 335 eiro mēnesī uz cilvēku.

Kāpēc pārmaiņas paliek nepamanītas

Cilvēks labi pamana vienreizēju lēcienu. Ja rēķins pieaug par 40 %, to ievēro visi.
Daudz sliktāk pamanām pakāpenisku kāpumu. Tarifs paaugstinās par dažiem procentiem, abonements sadārdzinās par eiro mēnesī, apdrošināšanas prēmija nedaudz pieaug pēc atjaunošanas, apkures sezona sākas nedēļu agrāk. Neviena no šīm izmaiņām nav pietiekami liela, lai par to domātu. Kopā divpadsmit mēnešu laikā tās veido tieši to starpību, ko CSP izmērīja kā 46 % pieaugumu.
Izdevumu uzskaites galvenā vērtība nav taupīšana. Tā ir pamanīšana — spēja redzēt, ka kaut kas ir mainījies, pirms tas pārvēršas par problēmu.

Otrā vērtība ir prognozējamība. Ja zināt, cik jūsu mājsaimniecībā vidēji izmaksā janvāris salīdzinājumā ar jūliju, apkures sezona vairs nav pārsteigums, bet plānots posms gadā.

Ko par mums rāda finanšu pratības dati

Latvijas Banka regulāri mēra iedzīvotāju Finanšu pratības indeksu pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) finanšu izglītības tīkla metodoloģijas. Jaunākais indekss, kas izveidots 2022. gada izskaņā, ir 12,2 punkti jeb 61 % no maksimālā iespējamā rezultāta.

Aiz šī skaitļa ir divas pretējas tendences. No vienas puses, Latvijas Banka norāda, ka būtiski uzlabojusies attieksme pret finansēm un to plānošanu ilgtermiņā, un ka attīstījušies arī iedzīvotāju aizņemšanās, uzkrājumu veidošanas un ikdienas finanšu plānošanas paradumi. No otras puses, finanšu zināšanas septiņu gadu laikā ir pasliktinājušās, un rīcība, plānojot finanses ilgtermiņā, saglabājas vājā līmenī.

Starptautiskais salīdzinājums to apstiprina. Latvijas Bankas apkopotie dati rāda, ka minimālas finanšu zināšanas ir 46 % Latvijas iedzīvotāju, bet vidēji OECD dalībvalstīs — 58 %.
Secinājums ir mierinošāks, nekā varētu šķist. Latvijas problēma nav attieksme — cilvēki finanšu plānošanu uzskata par svarīgu. Problēma ir praksē. Un izdevumu uzskaite ir lētākā, vienkāršākā un ātrāk apgūstamā no visām finanšu praksēm: tā neprasa ne zināšanas par saliktajiem procentiem, ne brīvus līdzekļus.

Kā izdevumu uzskaiti sākt praktiski

Naudas skola, Latvijas Bankas finanšu pratības platforma, piedāvā konkrētu metodi.
Sāciet ar zināmo. Pirmais solis ir uzskaitīt mēneša izdevumus, un šeit noder konta pārskats. Sākumā fiksē regulāros un zināmos izdevumus.

Nošķiriet fiksētos no mainīgajiem. Pie fiksētajām izmaksām pieder kredītu un līzinga maksājumi, komunālo pakalpojumu rēķini, īres maksājumi, nekustamā īpašuma nodoklis un apdrošināšanas prēmijas. Mainīgās izmaksas ir tā daļa, kas budžetu ietekmē visvairāk un ko var pārvaldīt.

Uzskaitiet visu mēnesi. Naudas skola iesaka ieplānot 5–10 minūtes ik vakaru, lai pierakstītu dienas tēriņus, un apkopot čekus — gan veikalā saņemtos, gan rēķinus par pirkumiem internetā. Ikdienas uzskaiti atvieglo budžeta plānošanas lietotnes viedierīcēs.
Mēneša beigās analizējiet. Apskatiet izdevumus katrā kategorijā un izvērtējiet, vai tie jūs apmierina. Naudas skola atgādina arī par cenu salīdzināšanu — daļa ietaupījuma rodas nevis no atteikšanās, bet no izdevīgāka piedāvājuma izvēles.

Ja vajadzīgs gatavs ietvars, Naudas skola apraksta divus izplatītākos budžeta modeļus: 50:30:20 plānu, ko savā 2006. gada grāmatā All Your Worth piedāvāja Elizabete Vorena, un 70:20:10 plānu, kurā 20 % tiek novirzīti nākotnes drošībai — „drošības spilvena” veidošanai, pensijas 3. līmenim un uzkrājumiem.

Kam tas svarīgākais

Uzskaite visvairāk dod tiem, kam rezerves ir vismazākās — un tieši viņiem to izdarīt ir grūtākais.
CSP dati par 2021. gadu rāda, ka 16,5 % mājsaimniecību ar vienu pieaugušo un bērniem, kā arī 15,9 % pāru ar trim un vairāk bērniem pēdējo 12 mēnešu laikā naudas trūkuma dēļ kaut reizi bija parādi par komunālajiem maksājumiem, īri vai kredītu.

Naudas skola iesaka veidot „drošības spilvenu” 3–6 mēnešu izdevumu apmērā. Jāatzīst godīgi: daudzām mājsaimniecībām tas nav sasniedzams ātri. Naudas skolas publicētajā mācību materiālā aprēķināts, ka, uzkrājot 10 % no ikmēneša ienākumiem, trīs mēnešu drošības spilvenu var izveidot aptuveni divarpus gados.

Taču pirmais solis uz turieni nemaksā neko. Lai saprastu, vai vispār ir iespējams atlikt 10 %, vispirms jāzina, kur aiziet pārējie 100 %.

Praktiskais minimums

Ja pilna uzskaite šķiet par daudz, sāciet ar trim līmeņiem.

Pirmais līmenis — ziniet savu fiksēto summu. Cik kopā mēnesī aizņem rēķini, īre vai kredīts, apdrošināšana un abonementi. Tas ir viens skaitlis, un tas jau pasaka, cik daudz brīvības jums patiesībā ir.

Otrais līmenis — viens pilns mēnesis. Vienreiz pieraksties visu mēnesi. Ar to pietiek, lai ieraudzītu kategorijas, kuras līdz šim nebijāt apzinājies.

Trešais līmenis — pārskats reizi ceturksnī. Salīdziniet rēķinus ar iepriekšējo periodu un pārbaudiet, kas mainījies. Tas aizņem aptuveni pusstundu četras reizes gadā.

Kopsavilkums

• Mājsaimniecību patēriņa izdevumi 2025. gadā bija vidēji 619 eiro mēnesī uz personu — par 46 % vairāk nekā 2019. gadā, bet salīdzināmajās cenās pieaugums ir vien aptuveni 7 %.
• Mājokļa izdevumi aug straujāk nekā vairums citu grupu: to īpatsvars pieaudzis līdz 16,2 %, bet naudas izteiksmē — par 39 eiro uz personu mēnesī.
• Vidējie rādītāji par konkrētu mājsaimniecību nepasaka gandrīz neko: starpība starp Rīgas reģionu un Latgali ir 304 eiro mēnesī uz vienu personu.
• Latvijas Bankas dati rāda, ka attieksme pret finanšu plānošanu ir uzlabojusies, bet praktiskā rīcība ilgtermiņā paliek vāja. Uzskaite ir vienkāršākais veids, kā šo plaisu mazināt.
• Uzskaites galvenais ieguvums nav taupīšana, bet spēja pamanīt pakāpeniskas pārmaiņas, kamēr tās vēl ir mazas.

Rēķini ir budžeta fiksētā daļa — un tā, kuru visvieglāk uzskaitīt. „Mani Rēķini” glabā visus jūsu rēķinus un maksājumu vēsturi vienuviet, tāpēc pagājušā gada janvāra apkures rēķinu var salīdzināt ar šā gada janvāri, neraukot pa e-pasta arhīviem.
Raksts ir informatīvs un sagatavots, izmantojot publiski pieejamos Centrālās statistikas pārvaldes un Latvijas Bankas datus.

Mājsaimniecību budžeta apsekojums Latvijā notiek reizi piecos gados; jaunākie dati ir par 2025. gadu.